Vācijas izlase - Pasaules kauss 2026 analīze

Četri Pasaules kausa tituli, bet pēdējais nācis pirms desmit gadiem. Vācija 2026. gadā ierodas ASV ar vienu mērķi – pārtraukt ilgāko titula sausuma periodu kopš Otrā pasaules kara. Koeficients 10.00 uz turnīra uzvaru padara Die Mannschaft par vienu no pieciem sešiem galvenajiem favorītiem, un grupa E ar Kotdivuāru, Ekvadoru un debitanti Kirasao izskatās pēc garantētas ceļazīmes uz izslēgšanas spēlēm.

Latvijas futbola faniem Bundeslīga ir viena no populārākajām līgām – regulāri skatāmās pārraidēs, pazīstami klubi un spēlētāji. Daudzi Vācijas izlases pamatsastāva spēlētāji ir ikdienas redze latviešu ekrānos: Musiala no Bayern, Havertz no Arsenal, Wirtz no Leverkusen. Šī analīze apskatīs Vācijas izredzes, sastāvu un derību iespējas Pasaules kausā 2026.

Mana pieeja šai analīzei balstās uz sešu gadu pieredzi derību tirgū un rūpīgu Bundeslīgas sekošanu. Vācija ir komanda ar milzīgu potenciālu, bet arī ar jautājumiem. Vai jaunā paaudze var pārvarēt pēdējo gadu traumas? Vai Nāgelsmanis ir pareizais treneris lielajam turnīram? Vai grupa E ir pārāk vienkārša, lai sagatavotu komandu izslēgšanas cīņām? Šie jautājumi veido šīs analīzes pamatu.

Četrkārtējie čempioni – kas notiek pēc 2014. gada triumfa

Rio de Žaneiro 2014. gada 13. jūlijs – Gētce gūst vārtus pagarinājumā, un Vācija kļūst par pirmo Eiropas izlasi, kas uzvar Pasaules kausu Dienvidamerikā. Tas bija kulminācijas brīdis vācu futbolam, bet arī sākums ilgam sausuma periodam.

Kopš 2014. gada Vācija ir piedzīvojusi katastrofālus turnīrus. 2018. gadā Krievijā komanda izstājās jau grupu turnīrā – pirmoreiz kopš 1938. gada. 2022. gadā Katarā vēsture atkārtojās – atkal izstāšanās grupā, šoreiz pēc zaudējumiem Japānai un neizšķirta pret Spāniju. Divi pēc kārtas Pasaules kausi ar izstāšanos grupu turnīrā – tas ir bezprecedenta neveiksme vācu futbola vēsturē.

Šīs neveiksmes ir radījušas dziļu pašanalīzi vācu futbolā. Problēmas bija identificētas: novecojusī paaudze, taktiskā stagnācija, pārāk liela paļaušanās uz bumbas turēšanu bez vertikāla draudu. Jaunais treneris Jūlians Nāgelsmanis, kurš pārņēma komandu 2023. gadā, ir ieviesis kardinālas izmaiņas.

2024. gada Eiropas čempionātā mājās Vācija parādīja progresa zīmes. Ceturtdaļfināls pret Spāniju bija cīņa līdz pēdējai minūtei, un zaudējums 1:2 pagarinājumā neatstāja kauna sajūtu. Tas bija signāls, ka Die Mannschaft atkal var konkurēt ar labākajiem.

Kvalifikācija uz 2026. gadu bija dominējoša. Vācija uzvarēja grupu bez zaudējumiem – astoņas uzvaras, divi neizšķirti. Vārtu attiecība 32:6 bija labākā Eiropas zonā. Šie skaitļi rada optimismu, lai gan kvalifikācijas pretinieku līmenis (Ukraina, Īslande, Ziemeļmaķedonija, Armēnija) nebija augstākais.

Svarīgi pieminēt, ka Vācija kvalifikācijā demonstrēja gan spēju dominēt, gan spēju cīnīties. Pret Ukrainu abas spēles bija izaicinošas – 3:2 mājās un 2:1 izbraukumā. Šie mači parādīja, ka komanda var tikt galā ar spiedienu, kas ir kritisks faktors Pasaules kausā. Pret vājākiem pretiniekiem Vācija bija nežēlīga – 8:0 pret Armēniju, 6:0 pret Ziemeļmaķedoniju. Šādi rezultāti ceļ pašpārliecību.

Statistiski kvalifikācijā izceļas Musiala ar astoņiem vārtiem un sešām piespēlēm – dominējošs sniegums jaunam spēlētājam. Havertz pievienoja piecus vārtus no centrālā uzbrucēja pozīcijas. Aizsardzībā komanda ielaida tikai sešus vārtus desmit spēlēs – solidārs rādītājs, kas liecina par uzlabojumiem salīdzinājumā ar 2022. gadu.

Sastāva analīze – Nāgelsmaņa jaunā paaudze

Viena no Nāgelsmaņa pirmajām darbībām bija paaudžu maiņa. Nost ar Milleru, Ģundoganu, Krosu – veterāniem, kas bija daļa no 2018. un 2022. gada neveiksmēm. Iekšā – jaunie talanti, kas jau pierāda sevi Eiropas top līgās.

Džamāls Musiala ir Vācijas futbola nākotne. Divdesmit gadus vecais Bayern puslīnijas spēlētājs jau ir salīdzināts ar labākajiem radošajiem spēlētājiem pasaulē. Viņa spēja driblet šauros laukumos, radīt piespēles un gūt vārtus padara viņu par galveno draudu avotu. Euro 2024 Musiala bija turnīra zvaigzne, un Pasaules kausā viņam būs vēl lielāka loma.

Florians Virtcs no Bayer Leverkusen ir otrs jauneklis ar Eiropas līmeņa talantu. Viņa un Musialas kombinācija puslīnijā ir viens no bīstamākajiem duetiem pasaules futbolā. Virtcs spēlē nedaudz dziļāk nekā Musiala, organizējot spēli un sniedzot izšķirošās piespēles.

Uzbrukumā Kai Havertz no Arsenal ir pirmais izvēles uzbrucējs. Viņa transformācija Arsenal no neveiksminieka par galveno vārtu guvēju ir bijusi iespaidīga. Havertz piedāvā augstumu, tehniku un inteliģenci – ideāla kombinācija Nāgelsmaņa sistēmai. Aiz viņa Niklas Filkrugs no West Ham piedāvā fizisku alternatīvu, bet Leroy Zane ātrumu sānos.

Aizsardzībā Antonio Ridīgers no Real Madrid ir neapstrīdams līderis. Čempionu līgas uzvarētājs zina, kā spēlēt lielajos mačos, un viņa fiziskā klātbūtne ir svarīga pret fiziski spēcīgiem pretiniekiem. Viņa partneris centrā – Jonathan Tah no Leverkusen vai Nico Šloterbeks no Dortmundes – ir diskutabls, bet kvalitāte abos gadījumos ir augsta.

Vārtos Manuel Neirs joprojām ir pirmā izvēle. 40 gadu vecumā viņš ir netipisks vārtsargs, bet viņa pieredze un līderības kvalitātes ir neaizstājamas. Jautājums ir par viņa fizisko sagatavotību – pēdējo divu sezonu laikā Neirs ir cietis no vairākām traumām. Ja viņš nav gatavs, Marc-Andre ter Stegen no Barcelona ir augsta līmeņa rezerves variants.

Sastāva dziļums ir bažu avots. Salīdzinot ar 2014. gada čempioniem, Nāgelsmaņa otrajam ešelonam trūkst pieredzes. Ja Musiala vai Virtcs gūst traumu, aizstājēji nav acīmredzami. Tas ir risks, ko nevar ignorēt turnīrā ar potenciālajiem septiņiem mačiem.

Sānu aizsargu pozīcijā Jošua Kimmihs ir neapstrīdams labajā pusē – Bayern kapteinim ir gan aizsardzības disciplīna, gan uzbrukuma kvalitāte. Kreisajā pusē David Raums vai Robin Gosens piedāvā ātrumu un krusteniskās piespēles. Tomēr abi ir vairāk uzbrukuma, nevis aizsardzības orientēti, kas var radīt problēmas pret ātriem sānu uzbrucējiem.

Puslīnijas dziļums ir labāks nekā citos amatos. Aiz Musialas, Virtca un de Jonga ir Ilkai Ģundogans (atgriezies kā veterāns), Emre Džans un Rokko Rāiso. Šie spēlētāji piedāvā dažādas kvalitātes – Ģundogana pieredze, Džana fiziskums, Rāiso jauneklīgā enerģija. Nāgelsmanim ir opcijas atkarībā no spēles scenārija.

Uzbrukumā aiz Havertza, Zanea un Gnabrija ir mazāk acīmredzami varianti. Maksimilians Beiērs no Hoffenheim ir jauns talants, bet bez lielas turnīra pieredzes. Deniss Undavs no Stuttgart ir alternatīva, bet nav elites līmenī. Ja Havertz gūst traumu, Vācijas uzbrukums zaudē ievērojamu daļu efektivitātes.

Bundeslīgas faktors – kā vietējā līga ietekmē izlasi

Starp visām Eiropas top līgām Bundeslīga ir visciešāk saistīta ar nacionālo izlasi. Vairāk nekā 70% Vācijas izlases spēlētāju spēlē Bundeslīgā vai ir nākuši no vācu akadēmijām. Tas rada gan priekšrocības, gan izaicinājumus.

Priekšrocība ir taktiskā saskaņotība. Vācijas spēlētāji ir pieraduši pie līdzīgas spēles filozofijas – augsts presings, ātra bumbas cirkulācija, vertikāla spēle. Nāgelsmanis var būvēt uz šī pamata, nevis mācīt pilnīgi jaunu sistēmu.

Izaicinājums ir tas, ka Bundeslīga pēdējos gados ir zaudējusi konkurētspēju Eiropā. Bayern dominance vietējā līgā nozīmē, ka daudzi vācu spēlētāji nesastopas ar augstākā līmeņa konkurenci katru nedēļu. Čempionu līgā vācu klubi pēdējos gados nav bijuši starp līderiem.

Leverkusen 2023-24 sezona bija izņēmums – nepārspēta sezona Bundeslīgā un Eiropas līgas fināls. Vairāki šīs komandas spēlētāji (Virtcs, Tah, Andrihs) ir Vācijas izlases pamatsastāvā, un viņu uzvarētāju mentalitāte būs svarīga turnīrā.

Vēsturiski Vācija ir bijusi spēcīgāka, kad Bundeslīgā ir bijusi konkurence. 2014. gadā Bayern, Dortmunde un Šalke visi bija Čempionu līgas regulārie dalībnieki. 2026. gadā situācija ir citādāka – Bayern dominance, bet klubu Eiropas panākumu trūkums. Vai tas ietekmēs izlasi? To redzēsim.

Nāgelsmaņa taktiskā sistēma

Pirmajā treniņā ar izlasi Nāgelsmanis uz tāfeles uzrakstīja vienu vārdu: “Tempo.” Tas raksturo viņa filozofiju – ātrāka, vertikālāka, agresīvāka Vācija nekā Leva laikā.

Pamatformācija ir 4-2-3-1, bet ar būtisku elastību. Musiala un Virtcs var mainīties vietām, sānu spēlētāji griežas iekšā, pilnbeki pārklāj sānus. Šī fluiditāte apgrūtina pretiniekiem sekot līdzi pozīcijām un rada skaitlisku pārsvaru dažādās laukuma zonās.

Presings ir Nāgelsmaņa sistēmas pamats. Vācija pressē jau no pretinieka vārtsarga, liekot kļūdīties ar bumbu. Kvalifikācijā komanda atguva bumbu pretinieka pusē vidēji 8 reizes spēlē – augstākais rādītājs Eiropas zonā. Šis agresīvais stils rada momentus, bet arī atstāj telpas aiz muguras.

Uzbrukumā fokuss ir uz ātrām kombinācijām caur centru. Musiala un Virtcs meklē vienuotruvienu sienas piespēlēs, kamēr Havertz ieņem pozīciju starp līnijām. Sānu spēlētāji – Zane vai Gnabri – piedāvā platumu un dziļumu, bet galvenais drauds nāk no centra.

Aizsardzībā Vācija spēlē ar augstu līniju, paļaujoties uz Ridīgera ātrumu un Neira sweeper lomu. Šī pieeja ir riskanta pret ātriem uzbrucējiem, bet ļauj dominēt laukuma centrā. Standarta situācijās Ridīgers un Tah ir bīstami – abi mērī virs 190cm un ir labi galvas spēlē.

Vājība ir pāreja no uzbrukuma uz aizsardzību. Kad Vācija zaudē bumbu augstā pozīcijā, kontruzbrukuma risks ir liels. Pret Japānu 2022. gadā tieši šī vājība maksāja spēli. Nāgelsmanis ir strādājis pie šī aspekta, bet turnīrā tas paliks potenciāls vājais punkts.

Grupa E – Kotdivuāra, Ekvadora, Kirasao

Ja izloze var būt labvēlīga, Vācijai tā bija. Grupa E ir viena no vājākajām visā turnīrā, un Die Mannschaft ir skaidrs favorīts ar koeficientu 1.20 uz grupas uzvaru.

Kotdivuāra ir intriģējošākais pretinieks. Āfrikas čempioni 2024. gadā mājās, ar talantīgiem spēlētājiem Eiropas top līgās – Saka (Arsenal), Kese (Chelsea), Ake (Monako). Viņi nav vienkārša komanda, un pārsteigums nav izslēgts. Tomēr Vācijas individuālā kvalitāte un pieredze būtu izšķiroša tiešā duelī.

Ekvadora ir pieticīgāka. Dienvidamerikas kvalifikācijā komanda izcīnīja vietu ar pūlēm, un bez skaidra vārtu guvēja uzbrukumā Ekvadora būs apmierināta ar punktu pret Vāciju. Aizsardzības organizācija un fiziskā gatavība ir viņu stiprās puses.

Kirasao ir turnīra debitante – neliela salu valsts Karību jūrā ar aptuveni 150 000 iedzīvotāju. Viņu kvalifikācija ir pasakaina vēsture, bet reālistiski – trīs zaudējumi grupā ir gaidāmais scenārijs. Vācija uzvarēs ar lielu pārsvaru, un šī spēle būs iespēja atpūtināt galvenos spēlētājus.

Grupas stratēģija Vācijai ir vienkārša: uzvarēt visas trīs spēles, gūt pēc iespējas vairāk vārtus un iegūt ritmu pirms plej-off. Rotācija starp spēlēm ir iespējama, īpaši pret Kirasao. Vienīgais brīdinājums – nepārvērtēt Kotdivuāru, kas var sniegt pārsteigumu, ja Vācija spēlē ar samazinātu koncentrāciju.

Mana prognoze grupai: Vācija 9 punkti, Kotdivuāra 6 punkti, Ekvadora 3 punkti, Kirasao 0 punkti. Vācija iet tālāk kā pirmā, un grupas spēles būs laba sagatavošanās izslēgšanas turnīram.

Spēļu laiki Latvijas faniem būs izaicinājums. Grupas mači notiks ASV, un lielākā daļa sāksies ap 22:00-01:00 pēc Rīgas laika. Vācija vs Kirasao varētu būt agrāk vakara programmā, bet spēles pret Kotdivuāru un Ekvadoru, visticamāk, būs vēlās nakts mačos. Pasaules kausa atmosfēra kompensē miega trūkumu, un Bundeslīgas faniem šīs spēles būs obligātas.

Plej-off pirmajā kārtā Vācija, kā grupas uzvarētāja, sastaps trešās vietas komandu no citām grupām. Potenciālie pretinieki varētu būt Irāna, Tunisija, Gana vai līdzīga līmeņa izlase. Šajā scenārijā Vācija būtu skaidra favorīte, un ceturtdaļfināls būtu sagaidāms minimums.

Četrkārtējo čempionu vēsture – 1954, 1974, 1990, 2014

Vācija ir vienīgā izlase pasaulē, kas ir uzvarējusi Pasaules kausu gan kā Rietumvācija, gan kā apvienotā Vācija. Šī vēsture ir bagāta, un tā rada gan spiedienu, gan motivāciju.

1954. gada “Bernas brīnums” – Vācija uzvar neuzvaramo Ungāriju finālā. 1974. gadā mājās Bekenbauers un Millers paceļ trofeju. 1990. gadā Itālijā Matheuss vada komandu pie trešā titula. 2014. gadā Rio – Klozes, Nojera un jaunā paaudze uzvar ar 7:1 pusfināla uzvaru pret Brazīliju un fināla triumfu pret Argentīnu.

Kopēja iezīme visiem četriem tituliem – turnīra mentalitāte. Vācija vēsturiski ir bijusi labāka turnīros nekā individuālās spēlēs. Spēja pacelties izšķirošajos brīžos, izturēt pendeļu sērijas, atrast veidus, kā uzvarēt pat neesot labākajiem – tās ir vācu futbola tradīcijas.

Tomēr pēdējo desmit gadu neveiksmes ir radījušas jautājumus par šīs mentalitātes turpinājumu. 2018. un 2022. gada grupu turnīra izstāšanās parādīja komandu, kas nav spējīga tikt galā ar spiedienu. Jaunie spēlētāji, kas nepieredzēja 2014. gada triumfu, nezina uzvarētāju sajūtu. Vai Ridīgers un Neirs var nodot šo pieredzi jaunajai paaudzei? Tas ir galvenais psiholoģiskais jautājums.

Statistiski Vācija ir piedalījusies visvairāk Pasaules kausa turnīros (20), spēlējusi visvairāk spēles (114), guvusi visvairāk vārtus (232) un uzvarējusi otrajā vietā pēc Brazīlijas (četri tituli pret pieciem). Šie skaitļi apliecina nenoliedzamu vēsturi, bet 2026. gadā vēsture vien nepietiks.

Interesants statistisks fakts: Vācija nekad nav zaudējusi Pasaules kausa grupu spēli mājās vai tuvumā. 1974. gadā Rietumvācijā un 2006. gadā Vācijā komanda izgāja cauri grupu turnīram bez zaudējumiem. 2026. gadā ASV nav “mājas” tradicionālā izpratnē, bet lielas latīņamerikāņu un eiropiešu kopienas nodrošinās atbalstu.

Pendeļu sērijas vēsture ir Vācijas stiprā puse. No deviņām pendeļu sērijām Pasaules kausa vēsturē Vācija ir uzvarējusi septiņas. Šī mentalitāte – mierīgums lielā spiediena brīžos – ir vācu futbola tradīcija. Tomēr jaunā paaudze vēl nav pieredzējusi šo spriedzi augstākajā līmenī.

Koeficientu analīze – vai 10.00 ir vērtība

Koeficients 10.00 uz Vācijas uzvaru padara Die Mannschaft par sesto septīto favorītu turnīrā. Aiz Argentīnas, Francijas, Anglijas, Brazīlijas un aptuveni līdzvērtīgi ar Spāniju un Nīderlandi. Vai tas ir pareizi novērtēts?

Arguments par vērtību: vieglā grupa garantē izslēgšanas spēles bez stresa, jaunā paaudze ir izsalkusi pēc panākumiem, Nāgelsmaņa taktiskā elastība pielāgojas dažādiem pretiniekiem, vēsturiskā turnīra mentalitāte var atgriezties.

Arguments pret: 2018. un 2022. gada traumas nav aizmirstas, sastāva dziļuma trūkums ja galvenie spēlētāji cieš traumas, trūkst pārbaudīta vārtu guvēja (Havertz ir uzlabojies, bet nav elites līmenī), Neira fiziskā forma ir jautājums.

Mans vērtējums: koeficients 10.00 ir apmēram pareizs. Ne īpaši vērtīgs, ne pārvērtēts. Vācija ir reāla kandidāte uz pusfinālu, bet fināla un titula sasniegšanai būtu nepieciešams favorītu kritiens citās turnīra pusēs.

Salīdzinot ar citiem favorītiem: Argentīna (6.00) ir pamatoti augstāk – viņiem ir Mesi un čempiona pieredze. Francija (7.00) ir līdzvērtīga vai mazliet labāka – sastāva dziļums ir iespaidīgāks. Anglija (8.00) ir līdzīga – arī viņiem ir jaunas paaudzes talanti un vēsturiska svārstīgums lielajos turnīros. Vācija pie 10.00 ir saprātīgā pozīcijā šajā salīdzinājumā.

Tirgus, kas man šķiet pārvērtēts: Vācija uzvarēs vismaz vienu spēli ar vairāk nekā trim vārtiem pārsvaru. Koeficients 1.50 šķiet zems, bet pret Kirasao 4:0 vai 5:0 ir pilnīgi reālistisks. Šī ir likme, ko apsvērt kā daļu no kombinācijas.

Citi interesanti tirgi: Vācija sasniegt ceturtdaļfinālu (koeficients 1.40) ir drošāka likme ar labu vērtību. Musiala kā Vācijas labākais vārtu guvējs (2.50) ir pievilcīgs, ņemot vērā viņa formu. Vācija gūs vairāk nekā 8.5 vārtus turnīrā (1.70) ir labs bet, ja grupa tiek izspēlēta dominējoši.

Vērtīgas likmes uz Vāciju – konkrētas iespējas

Sešu gadu derību tirgus analīzes pieredze man ir iemācījusi, ka value bieži slēpjas specifiskos tirgos, nevis virsrakstos. Vācijas gadījumā es redzu vairākas šādas iespējas.

Pirmā: Vācija uzvarēs grupu E un ies plej-off pirmajā kārtā bez zaudējumiem (4 spēles). Kombinētais koeficients aptuveni 2.20 ir pievilcīgs, ņemot vērā grupas vājumu un plej-off pirmās kārtas pretinieku (trešās vietas komanda).

Otrā: Musiala gūs vairāk nekā 2.5 vārtus turnīrā pie koeficienta 2.00. Euro 2024 viņš guva trīs vārtus piecos mačos. Ar vismaz četrām grupu spēlēm un potenciālajām plej-off spēlēm, trīs vai vairāk vārti ir reālistisks mērķis.

Trešā: Vācija gūs vismaz divus vārtus katrā grupu spēlē. Koeficients aptuveni 3.50 ir augsts, bet pret Kirasao, Ekvadoru un Kotdivuāru Vācijas uzbrukumam būtu jārada pietiekami daudz momentu.

Ceturtā: Vācija ietilps labākajos četros komandās kopvērtējumā (pusfināls). Koeficients 2.80-3.00 piedāvā labu vērtību, ja Vācija izvar grupu un saņem labvēlīgu izloze plej-off turnīrā. Reālās izredzes sasniegt četriniekus ir aptuveni 30-35%, kas atbilst koeficientam 2.85-3.30.

Brīdinājums: izvairieties no likmēm uz Vāciju uzvarēt visas grupu spēles ar pārsvaru vairāk nekā divi vārti katrā. Kotdivuāra ir pietiekami kvalitatīva, lai ierobežotu starpību, un Ekvadora ir labi organizēta aizsardzībā.

Mana prognoze – Die Mannschaft 2026. gadā

Pēc rūpīgas analīzes mana prognoze ir šāda: Vācija sasniegs ceturtdaļfinālu vai pusfinālu, atkarībā no izlozes un pretinieku formas.

Optimistiskajā scenārijā Vācija uzvar grupu pārliecinoši, plej-off pirmajā kārtā uzvar trešās vietas komandu, ceturtdaļfinālā tiek galā ar Japānu vai līdzīga līmeņa pretinieku, un pusfinālā sastop Franciju vai Angliju episkā cīņā. Šajā scenārijā fināls ir sasniedzams.

Pesimistiskajā scenārijā Vācija piedzīvo pārsteiguma zaudējumu pret Kotdivuāru vai plej-off pirmajā kārtā, atkārtojot 2018. un 2022. gada kļūdas. Šis scenārijs ir mazāk ticams ar šo grupu, bet nav izslēgts.

Reālistiskākais scenārijs: Vācija iet cauri grupai ar 7-9 punktiem, uzvar plej-off pirmo spēli, bet ceturtdaļfinālā vai pusfinālā cieš zaudējumu pret pieredzes bagātāku komandu. Tas būtu progress salīdzinājumā ar pēdējiem diviem turnīriem, bet ne gluži tituls.

Latvijas faniem Vācija ir dabiska izvēle, kurai sekot līdzi – Bundeslīgas pazīstamie spēlētāji, pievilcīgs jaunekļu futbols un vēsturiska nozīme. Grupa E būs vienkārša skatīšanai, bet īstais tests sāksies plej-off turnīrā. Vai Die Mannschaft var atgriezties pie senās slavas? Tas ir viens no intriģējošākajiem jautājumiem šajā Pasaules kausā.

No derību perspektīvas es rekomendēju diversificētu pieeju. Neliela likme uz turnīra uzvaru pie koeficienta 10.00 ir pieņemama kā “sapņa” variants. Lielākas likmes uz ceturtdaļfināla vai pusfināla sasniegšanu piedāvā labāku risku/atdevi attiecību. Spēlētāju tirgos Musiala ir acīmredzama izvēle, bet arī Havertz kā vārtu guvējs var sniegt pārsteigumu.

Viens aspekts, ko nevar ignorēt – Vācijas motivācija. Pēc diviem katastrofāliem turnīriem visa valsts gaida atgriešanos elites līmenī. Šis spiediens var būt gan pozitīvs, gan negatīvs faktors. Ja Vācija sāk turnīru ar pārliecinošām uzvarām, pašpārliecība var nest komandu tālu. Ja pirmajās spēlēs parādās problēmas, 2018. un 2022. gada traumas var atgriezties.